Koka žoga ilgmūžība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, galvenokārt no koksnes veida un tās apstrādes un kopšanas veida. Svarīgu lomu spēlē arī tādi faktori kā klimats, saules iedarbība un laika apstākļi. Jebkurā gadījumā regulāra apkope un remonts ievērojami uzlabos jūsu koka žoga ilgmūžību.
Labi koptu cietkoksņu, piemēram, ciedra, sekvojas un ozola, kalpošanas laiks ir no 20 līdz 30 gadiem, savukārt mīkstkoksņu, piemēram, priedes un egles, kalpošanas laiks var būt no 15 līdz 20 gadiem, ja tie ir pareizi apstrādāti un uzturēti.
Lielākā daļa mūsdienu žogu paneļu ražošanas procesā tiek apstrādāti, izmantojot iegremdēšanas vai spiediena apstrādi.
Iegremdēšanas procesā apstrādātie paneļi tiek iegremdēti konservēšanas šķīdumā, kas nodrošina aizsardzību pret puvi un trupēšanu. Ja izvēlaties iegremdēšanas procesā apstrādātus paneļus, ieteicams uzstādīt grants dēli, lai izvairītos no tiešas saskares ar mitru zemi, un atkārtoti apstrādāt paneļus reizi gadā. Vidēji iegremdēšanas procesā apstrādāti žoga paneļi kalpo no 5 līdz 10 gadiem atkarībā no koksnes veida. Ja izmantojat grants dēļus, neaizmirstiet izveidot caurumu, lai savvaļas dzīvnieki varētu iziet cauri žogam.
Spiediena apstrādātiem paneļiem pretpuves konservanta šķīdums tiek iespiests koksnes šūnu struktūrā ar augstu spiedienu. Spiediena apstrādātie paneļi parasti piedāvā uzlabotu izturību pret puvi un trupēšanu, un tiem nav nepieciešama ikgadēja atkārtota apstrāde. Vidēji spiediena apstrādāti žoga paneļi kalpo no 10 līdz 15 gadiem atkarībā no koksnes veida.
Jebkura žoga vājākā daļa ir stabi. Koka stabi ir ļoti uzņēmīgi pret zemes līmeņa puvi un trūdēšanu, un bez papildu aizsardzības tie var sapūt zemes līmenī pat 5–10 gadu laikā atkarībā no augsnes apstākļiem. Ir vērts apsvērt puves aizsardzības līdzekļus, ja vēlaties izmantot koka stabus, piemēram,
Postsaver aizsardzība uzklāšanas gadījumā tiem tiek piešķirta 20 gadu garantija.